Aktivētajam alumīnija oksīdam ir nevienmērīgs poru izmēru sadalījums, tāpēc tā selektivitāte nav īpaši laba. Tomēr tam ir lielāka mehāniskā izturība nekā molekulārajiem sietiem, augsts īpatnējais virsmas laukums un īpaša ūdens adsorbcijas polaritāte, tāpēc to izmanto ikdienas rūpnieciskajā ražošanā. Aktīvo oksidēšanu parasti izmanto kā desikantu, un to var izmantot arī kā katalizatora nesēju, lai padarītu katalizatoru izturīgu pret spiedienu un augstu temperatūru. Aktivētā alumīnija oksīda porainā struktūra, liels īpatnējais virsmas laukums un nestabils pārejas stāvoklis padara to ļoti aktīvu. Pēc tam, kad adsorbcija ir piesātināta, to var uzkarsēt aptuveni 175 līdz 315 grādu temperatūrā, lai noņemtu ūdeni un augšāmceltos. To var izdarīt vairākas reizes. Papildus tam, ka to izmanto kā desikantu, tas var arī absorbēt smēreļļas tvaikus no skābekļa, ūdeņraža, oglekļa dioksīda, dabasgāzes utt.
Molekulāro sietu adsorbcijas un atdalīšanas veiktspēja ir atkarīga no poru lieluma un molekulāro sietu poru tilpuma. Molekulārajiem sietiem ir vienmērīgs poru sadalījums, tāpēc molekulārajiem sietiem ir daudz labāka selektīvā adsorbcijas veiktspēja nekā aktivētajam alumīnija oksīdam. Molekulāro sietu adsorbcija ir fizisku izmaiņu process. Galvenais molekulārā sieta adsorbcijas iemesls ir "virsmas spēks", ko rada molekulārā gravitācija uz cietās virsmas. Šķidrumam plūstot cauri, dažas šķidruma molekulas neregulāras kustības dēļ saduras ar molekulārā sieta virsmu, kā rezultātā molekulārā sieta virsmā veidojas molekula. Samaziniet šādu molekulu skaitu šķidrumā, lai sasniegtu atdalīšanas un noņemšanas mērķi. Faktiski, nespeciālisti runājot, to var saprast burtiski. Kad molekulārais siets saskaras ar gāzēm un šķidrumiem, molekulas ir kā siets, un to, vai tās ir adsorbētas, nosaka, pamatojoties uz to lielumu.
Aktivētā alumīnija oksīda un molekulāro sietu adsorbcijas īpašību atšķirības
Aug 11, 2023
Atstāj ziņu






